|
|
| gen. |
pielūko!; raug!; redz!; skaties!; pielūkojiet!; skatieties!; kā nu redzi; kā nu zini; kā nu redzat; kā nu zināt |
| inf. |
re!; skat; paskat; lūk; palūk; skaties (tikai); skatieties (tikai); vai tu re (sar.) |
| nonstand. |
paskat!; skat! |
|
|
| gen. |
skatīties (напр., пьесу); redzēt (напр., пьесу); raudzīt (разглядывать); apskatīt (производить осмотр) |
|
|
| gen. |
pielūko!; skaties!; pielūkojiet!; skatieties!; kā nu redzi; kā nu zini; kā nu redzat; kā nu zināt |
|
|
| gen. |
lūkoties; noraudzīties uz ko vai ar lokatīvu (на что); noskatīties; pārraudzīt (за кем-чем); raudzīties; uzraudzīt (за кем-чем); vērties II skatīties ar lok. (на кого-что); skatīt (разглядывать) |
| fig. |
būt (быть обращённым в какую-л. сторону, vērsts) |
|
|
| inf. |
skat; paskat; lūk; palūk; skaties (tikai); skatieties (tikai); vai tu re (sar.) |
|
|
| inf. |
lūrēt (тайком, исподтишка); pieskatīt (за кем-чем) |
|
|
| gen. |
uzraudzīt (за кем-л., за чем-л., ko); uzskatīt (за кем-л., за чем-л., ko); pieskatīt (за кем-л., за чем-л., ko); pieraudzīt (за кем-л., за чем-л., ko); pielūkot (за кем-л., за чем-л., ko) |
|
|
| gen. |
skatīties uz sevi; apskatīt sevi; aplūkot sevi |
|
|
| gen. |
skatīties (skf2) |
|
|
| gen. |
raudzīt ko (на кого-что) |
|
|
| inf. |
izskatīties (кем-л., чем-л., pēc kā) |
