|
|
| gen. |
pārrāvums (место, где что-л. прорвано или прорвалось); izrāviens m (m1911); pārraušana; uztrūkšana; pārplīšana; izlaušanās; pārrāvuma vieta (место, где что-л. прорвано или прорвалось) |
| sport. |
caurgājiens (Hiema) |
|
|
| gen. |
rakties (в чём-л., pa ko, ar lok.); norakties (в чём-л., pa ko, ar lok.); rakņāties (в чём-л., pa ko, ar lok.); norakņāties (в чём-л., pa ko, ar lok.) |
|
|
| gen. |
izrakt (напр., канал, канаву, kanālu, grāvi); rakt (определённое время, zināmu laiku); norakt (определённое время, zināmu laiku) |
|
|
| gen. |
rakāties pa ko, ar lok. (zināmu laiku); norakāties pa ko, ar lok. (zināmu laiku) |
