|
|
| gen. |
ieslaucīt (метлой); aizslaucīt (метлой); saslaucīt (метлой); aizputināt (занести чем-л. сыпучим); pieputināt (занести чем-л. сыпучим); aizdiegt (зашить); sadiegt (зашить) |
| inf. |
sākt putināt (начать мести — о вьюге) |
| nonstand. |
apmētāt (забросать); nomētāt (забросать) |
|
|
| gen. |
sākt šaudīties (šurpu turpu); sākt skraidīt (šurpu turpu); sākt mētāties (šurpu turpu); sākt svaidīties (šurpu turpu) |
| inf. |
galīgi, pavisam neskraidīties (забегаться); galīgi, pavisam noskrieties (забегаться) |
|
|
| gen. |
aizputināt (снегом, песком); ieslaucīt (напр., сор в угол); samēzt; saslaucīt (что) |
| inf. |
aizdiegt aizšūt |
|
|
| nonstand. |
labi! (ладно, решено); lai iet! (ладно, решено, sar.); lai notiek! (ладно, решено, sar.); tātad norunāts! (ладно, решено) |
|
|
| jarg. |
līkop (Contra) |
