|
|
gen. |
iztvīcināt (жаром измучить); iztvaicēt (обработать паром, piem., audumus); izplaucēt (обдать кипятком); izsutināt (корм скоту, lopbarību); izsautēt (корм скоту, lopbarību) |
inf. |
izsvīdināt (паря в бане, измучить, perot pirtī) |
nonstand. |
nodzīt putās (загнать — лошадь, zirgu); saskriet putās (загнать — лошадь, zirgu); nobraukt putās (загнать — лошадь, zirgu); sabraukt putās (загнать — лошадь, zirgu); sākt tvaicēt (начать парить — о зное, солнце); sākt sutināt (начать парить — о зное, солнце) |
|
|
gen. |
pārgurt (сильно устать); nomocīties (измучиться); nostaigāties (от ходьбы); noskrieties (от ходьбы) |
inf. |
izsviedrēties (в бане, pirtī) |
nonstand. |
būt nodzīts putās (о лошади); būt saskriets putās (о лошади); būt nobraukts putās (о лошади); būt sabraukts putās (о лошади); pagurt (сильно устать); nogurt (сильно устать); piekust (сильно устать); nokust (сильно устать) |