|
|
| gen. |
izstiept (выставить вперёд, наружу, uz priekšu); izgāzt (живот, sar.); izriezt (грудь); izvirzīt (мысль, вопрос, pirmajā vietā); pasvītrot (мысль, вопрос); uzsvērt (мысль, вопрос); izgāzt vēderu, krūtis (живот, грудь) |
| fig. |
izcelt (мысль, вопрос) |
| inf. |
izvirzīt (выставить вперёд, наружу, uz priekšu, uz āru) |
|
|
| gen. |
izstiepties (выдвинуться вперёд, uz priekšu); izgāzties (о животе); izriezties (о груди) |
| inf. |
izvirzīties (выдвинуться вперёд, uz priekšu, uz āru) |
| inf., fig. |
izcelties (выделиться, parkādu domu, jautājumu) |
| nonstand. |
kāpties atpakaļ (выйти задом); atkāpties (выйти задом) |
|
|
| inf., fig. |
izvirzīties pirmajā vietā (parkādu domu, jautājumu) |
