| gen. |
aizlikt labu vārdu (за кого-л., kā labā, par kādu); iebilst labu vārdu (за кого-л., kā labā, par kādu); bilst labu vārdu (за кого-л., kā labā, par kādu); aizmest labu vārdu (за кого-л., kā labā, par kādu); aizrunāt labu vārdu (за кого-л., kā labā, par kādu); aizlikt labu vārdiņu (за кого-л., kā labā, par kādu); iebilst labu vārdiņu (за кого-л., kā labā, par kādu); bilst labu vārdiņu (за кого-л., kā labā, par kādu); aizmest labu vārdiņu (за кого-л., kā labā, par kādu); aizrunāt labu vārdiņu (за кого-л., kā labā, par kādu); ieminēties (о чём-л., parkaut ko — nolūkā uzzināt, palūgt ko) |
